6.4.3 Justice

Tiesiskums ir par to, lai riski un ieguvumi pētījumu tiek sadalīti taisnīgi.

Belmona ziņojumā tiek apgalvots, ka taisnīguma princips attiecas uz pētījumu slogu un ieguvumu sadalījumu. Tas nozīmē, ka nevajadzētu būt gadījumam, kad viena grupa sabiedrībā sedz pētniecības izmaksas, kamēr cita grupa gūst labumu no tā. Piemēram, deviņpadsmitajā un 20. gadsimta sākumā apgrūtinājumi pētījumu subjektu klātbūtnē medicīniskajos pētījumos lielā mērā samazinājās nabadzīgajiem iedzīvotājiem, bet uzlabotās medicīniskās aprūpes priekšrocības galvenokārt bija saistītas ar bagātajiem.

Praksē taisnīguma princips sākotnēji tika interpretēts tādējādi, ka neaizsargātie cilvēki būtu jāaizsargā no pētniekiem. Citiem vārdiem sakot, pētniekiem nevajadzētu ļaut apzināti sagūstīt bezspēcīgos. Tas ir satraucošs fakts, ka pagātnē liels skaits etioloģiski problemātisko pētījumu bija saistītas ar ārkārtīgi neaizsargātiem dalībniekiem, tostarp cilvēkiem ar zemu izglītību un bez valsts piederības (Jones 1993) ; ieslodzītie (Spitz 2005) ; institucionalizēti bērni ar garīgu atpalicību (Robinson and Unruh 2008) ; un veci un novājināti slimnīcu pacienti (Arras 2008) .

Aptuveni 1990. gadā tomēr Tieslietas uzskats sāka pāriet no aizsardzības uz piekļuvi (Mastroianni and Kahn 2001) . Piemēram, aktīvisti apgalvoja, ka klīniskajos pētījumos vajadzētu skaidri iekļaut bērnus, sievietes un etniskās minoritātes, lai šīs grupas varētu gūt labumu no šajos pētījumos iegūtajām zināšanām (Epstein 2009) .

Papildus jautājumiem par aizsardzību un piekļuvi tieslietu princips bieži tiek interpretēts, lai radītu jautājumus par atbilstošu kompensāciju dalībniekiem - jautājumus, kas tiek apspriesti intensīvās diskusijās medicīnas ētikā (Dickert and Grady 2008) .

Taisnīguma principa piemērošana mūsu trīs piemēros piedāvā vēl vienu veidu, kā tos apskatīt. Nevienā no pētījumiem dalībnieki nebija finansiāli kompensēti. Encore izvirza vissarežģītākos jautājumus par taisnīguma principu. Kaut arī labdarības princips varētu ieteikt izslēgt dalībniekus no valstīm ar represīvām valdībām, tiesiskuma princips varētu iebilst, ka šie cilvēki varētu piedalīties un gūt labumu no precīziem interneta cenzūras mērījumiem. Jautājums par garšu, saitēm un laiku arī rada jautājumus, jo viena studentu grupa nesa pētījumu apgrūtinājumus un tikai sabiedrība kopumā gūst labumu. Visbeidzot, emocionālajā saslimšanā, dalībnieki, kuriem bija pētījuma nasta, bija izlases veidā izvēlēts no iedzīvotājiem, kuri, visticamāk, gūtu labumu no rezultātiem (proti, Facebook lietotāji). Šajā ziņā Emocionālās saslimšanas koncepcija bija labi saskaņota ar taisnīguma principu.