3.3.3 Izmaksu

Apsekojumi nav bezmaksas, un tas ir reāls ierobežojums.

Līdz šim es īsi aplūkoju kopējo aptaujas kļūdu sistēmu, kas pati par sevi ir saistīta ar grāmatzīmju apstrādi (Weisberg 2005; Groves et al. 2009) . Kaut arī šī sistēma ir visaptveroša, tā parasti liek pētniekiem ignorēt svarīgu faktoru: izmaksas. Kaut arī izdevumus, ko var izmērīt ar laiku vai naudu, akadēmiskie pētnieki reti skaidri apspriež, tas ir reāls ierobežojums, kas nevajadzētu ignorēt. Faktiski izmaksas ir būtiskas visā aptaujas izpētes procesā (Groves 2004) : pētnieku intervija ir saistīta ar cilvēku, nevis visu iedzīvotāju, paraugu. Vienkārši domājoša uzticība, lai mazinātu kļūdu, pilnībā ignorējot izmaksas, ne vienmēr ir mūsu interesēs.

Apgrūtinājuma ierobežojumus ar kļūdu samazināšanu ilustrē Scotton Keeter un tā kolēģu (2000) orientieris projekts par dārgu lauka operāciju ietekmi uz telefona aptauju nenoteiktības samazināšanu. Keeter un kolēģi veica divus vienlaicīgus pētījumus, no kuriem viens izmantoja "standarta" darbā pieņemšanas procedūras un vienu, kas izmantoja "stingras" darbā pieņemšanas procedūras. Atšķirība starp abiem pētījumiem bija pūļu apjoms, ar kuru sazinājās respondenti un iedrošināti piedalīties. Piemēram, pētījumā ar "stingru" pieņemšanu darbā pētnieki saņēma atlasīto mājsaimniecību biežāk un ilgākā laika posmā, un dalībnieki sākotnēji atteicās piedalīties. Šie papildu pūliņi faktiski radīja zemāku nereaģēšanas ātrumu, taču tie būtiski palielināja izmaksas. Pētījums, izmantojot "stingras" procedūras, bija divreiz dārgāks un astoņas reizes lēnāks. Un galu galā abos pētījumos tika iegūti pēc būtības identiski aprēķini. Šis projekts, kā arī vēlāki atkārtojumi ar līdzīgām atziņām (Keeter et al. 2006) , novedīs pie brīnuma: vai mums ir izdevīgāk ar diviem saprātīgiem apsekojumiem vai vienu neatliekamu apsekojumu? Kas ir apmēram desmit saprātīgi apsekojumi vai viens neskarta apsekojums? Kas ir apmēram 100 saprātīgi apsekojumi vai viena neskarta apsekojuma? Jebkurā brīdī izmaksu priekšrocībām ir jānovērtē neskaidra, nespecifiska bažas par kvalitāti.

Kā es parādīšu šajā pārējā nodaļā, daudzas iespējas, ko rada digitālais laikmets, nav par aprēķinu veikšanu, kas acīmredzami ir zemākas kļūdas. Drīzāk šīs iespējas ir par dažādu daudzumu novērtēšanu un aplēšu ātrāku un lētāku veikšanu pat ar iespējami lielākām kļūdām. Pētnieki, kas uzstāj uz vienprātīgu apsēstību, samazinot kļūdu uz citu kvalitātes dimensiju rēķina, paliek garām aizraujošām iespējām. Ņemot vērā šo informāciju par kopējo apsekojumu kļūdu sistēmu, mēs tagad pievērsīsimies trijām galvenajām aptaujas pētījumu perioda jomām: jauna pieeja pārstāvībai (3.4. Sadaļa), jaunās pieejas mērījumiem (3.5. Sadaļa) un jaunas apsekojumu apvienošanas stratēģijas ar lieliem datu avotiem (3.6. sadaļa).