6.7.2 Sevi visiem pārējiem kurpes

Bieži vien pētnieki ir tik vērsta uz zinātniskajiem mērķiem savu darbu, viņi redz pasauli tikai caur šo objektīvu. Tas tuvredzība var izraisīt sliktu ētikas spriedumu. Tāpēc, kad tu domā par savu pētījumu, mēģiniet iedomāties, kā jūsu dalībnieki, citas ieinteresētās personas, un pat žurnālists varētu reaģēt uz savu pētījumu. Šī perspektīva sagrābšana ir savādāka nekā attēlveidošanas, kā jūs justos, katrā no šīm pozīcijām. Drīzāk, tas mēģina iztēloties, kā šie citi cilvēki jutīsies, a procesi, kas ir iespējams, lai izraisītu empātiju (Batson, Early, and Salvarani 1997) . Domāšanas caur savu darbu no šīm dažādām perspektīvām var palīdzēt paredzēt problēmas un pārvietot savu darbu par labāku ētikas līdzsvaru.

Tālāk, kad iedomājos savu darbu no viedokļa citiem, jums vajadzētu sagaidīt, ka tie varētu fiksēt uz spilgtas sliktāko scenāriju. Piemēram, atbildot uz Emocionālais izplatīšanos, daži kritiķi vērsta uz iespēju, ka tas varētu būt izraisījusi pašnāvību, zemu varbūtību, bet ļoti spilgtu sliktāko scenāriju. Kad cilvēku emocijas tiek aktivizēti un viņi koncentrējas uz sliktāko scenāriju, tās var pilnībā pazaudēt varbūtību šo sliktāko notikumu (Sunstein 2002) . Fakts, ka cilvēki varētu reaģēt emocionāli, taču tas nenozīmē, ka jums vajadzētu tos noraidīt kā neinformēts, neracionāla, vai stulba. Mums visiem vajadzētu būt pietiekami pazemīgi, lai saprastu, ka neviens no mums ir perfekts skats uz ētiku.